Skatos un brīnos


Bet līdz ar to arī es! Atskatoties uz šiem trim gadiem, piedzīvots ir neaprakstāmi daudz. Drosme un pārliecība mainījusies par visiem 180, ticība saviem sapņiem 100 reizes lielāka, mīlu sevi no rīta līdz vakaram, daru to, kas sirdi ceļ spārnos, un ceru, ka kaut nedaudz spēju iedvesmot arī citus.
Bet ne jau rota to paveica. Tas viss no tā, ka cēlos un gāju "pielaikot savus sapņus", pieteicos Skola6 ideju konkursā, nomāju telpu, mācījos pirmsinkubācijā, klausījos vērtīgus lektorus, lasīju grāmatas, pieļāvu kļūdas, analizēju sevi, ieklausījos savās sajūtās, dažbrīd visam atmetu ar roku, citkārt lidoju no sajūsmas...
Tagad skatos uz sevi un brīnos... cik tomēr Dzīves skola ir vērtīga!!!!!
Laura
P.S. Protams, milzīgs paldies manam vīram Mārtiņam, kurš ik dienas ir mans atbalsts, mana iedvesma, mana stiprā klints!