Beztermiņa atvaļinājums

...jeb pateikt NĒ pašai sev, lai beidzot piepildītu dziļākas sirds ilgas.

Tālais 2009. gads manā dzīvē bija īpašs – martā saderinājos ar Mārtiņu, pabeidzu Vidzemes augstskolu, septembrī apprecējos, pametu darbu un sāku „pasauli darīt labāku”:) Tajā brīdī zināju, ka viss, ko vēlos, ir dalīties ar to, cik dzīve var būt skaista, ka sapņi piepildās un ka ikviens ir pelnījis to piedzīvot!

Sāku gan es no nepareizā gala, bet ja viss jau no iesākuma būtu gājis gludi, es nebūtu tur, kur esmu šodien, bet vēl svarīgāk – es nebūtu tik labi iepazinusi pati sevi. Tikai šodien tā skaidri ieraugu to, ka pagājušie gadi ir bijusi visvērtīgākā pieredze manā dzīvē, jo caur visām 100 lietām, ko piedzīvoju, pamēģināju, „pielaikoju”, uzsāku, nepabeidzu, caur cilvēkiem, ko satiku – es ļoti daudz ko ieguvu. Nesalīdzināmi lielāku drosmi, daudz lielāku pārliecību par sevi, neapgāžamu ticību saviem sapņiem, spēju apstāties īstajā brīdī, un vēlmi „neskriet”, bet baudīt dzīvi Šeit un Tagad!

Ja pirms 10 gadiem es varēju pieminēt vien dažus no sev svarīgajiem sapņiem, kas jau piepildīti, tad tagad to ir ļoti daudz. Kad laulības dzīvē ir piedzīvota gandrīz vai visa iespējamā pārbaudījumu buķete un mēs arvien laimīgi esam kopā – tā ir milzīga bagātība. Šoruden Rožu kāzas!

Šodien, pavasara saulgriežos (kas izrādās vienmēr ir 21. martā!), man paliek 37. Pietiekami, lai teiktu, ka esmu izaugusi, bet tai pašā laikā maz, jo vēl jau ir kur augt un ko savā sirdī izravēt.

Kas šobrīd ir „Skaistuma pietura”? Manas sirds vēlmju piepildījuma vieta – mana dāvana pašai sev un klusi ceru, ka arī pasaulei!

13 gadu vecumā es zināju, ka reiz rakstīšu grāmatu (pēc tam, kad ar smagu galvas traumu nonācu slimnīcā pēc autoavārijas), kādus gadus vēlāk zemapziņā skaidri jutu, ka pienāks diena, kad turēšu rokās spoguļkameru (fotoaparātu), bet turpat, visam līdzās manī arvien spēcīgāku vēlmi raisīja radošie darbi, kuros varēju iegrimt stundām ilgi. Ak, jā, un kopš bērnības esmu sapņojusi par dzīvi lauku mājā...ne tikai vasarās, bet katru mīļu dienu!

Te es esmu... reizē gan sieviete, gan sieva, gan divu bērnu mamma, jā, arī lauku māju saimniece un es joprojām vēlos dalīties ar to, cik dzīve ir skaista, ka sapņi piepildās un ka ikviens var to piedzīvot!

Vai esmu uzrakstījusi grāmatu? Nē. Rakstīt grāmatu nav vērts, jo es arvien mainos – es katru gadu nemanāmi kļūstu par citu cilvēku, līdz ar to grāmata pēc laika jau vairs nebūtu patiesība. Bet es turpināšu rakstīt blogu - par sajūtām „šeit un tagad”, jo patiesībā jau nekā cita nav, kā šis mirklis. Bez fotoaparāta nu jau 4 gadus nespēju sevi iedomāties, tāpēc ne vien savu ikdienu, bet arī jūsu skaistos mirkļus esmu gatava iemūžināt! Radošums... tas ir uz katra mana soļa, un jo īpaši omulīgas mājvietas radīšanā, lauku sētas sakārtošanā, kā arī šad tad sevi pašu palutinot vai kādu dāvanu uzvirmojot!

Nu lūk! Lai kaut ko no šī visa paspētu – man bija jāņem atvaļinājums!!!

Skaista dzīve sākas Šeit un Tagad!!! Baudām to!

Laura

P.S. Visas šī raksta komentāru un vēlējumu autores (jo šī primāri ir dāmu pietura!) saņems iespēju piestāt „Skaistuma pieturā” uz fotosesiju ar 21% atlaidi!

!!!!!Savukārt visas tās, kuras uzrakstīja ļoti jaukus vārdus janvāra bloga ierakstā (Anita, Gunita, Elga, Daina, Jeļena, Inna un Ilze) saņem bezmaksas mini fotosesiju šī gada laikā, tikai ar vienu nosacījumu – jāatbrauc pie manis ciemos uz laukiem (iepriekš piesakoties)!

5 komentāri - Beztermiņa atvaļinājums

Komentēt